Dzīvojot vienai, ēst taisīšana vienmēr bija ātra un vienkārša. Pietika uzcept kartupeli un piegrauzt klāt gurķi. Tāpat, arī brokastīs varēja kaut ko sagrābstīt ledusskapī vai iztikt tikai ar kafijas krūzi. Taču tagad apstākļi ir mainījušies. Ēst gatavošana ģimenei ar bērniem prasa plānošanu.
Frāze – ko šodien ēdīsim – regulāri izskan teju katrā virtuvē, nomokot daudzu vecāku prātus. Taču šis jautājums ir viegli pārvēršams pārdomātā ēdienkartē veselai nedēļai. Atliek tikai viens – plānot, gan iknedēļas ēdienreizes, gan iepirkumus.
Bez piespraustas nedēļas ēdienkartes pie ledusskapja, maltīšu un iepirkumu plānošanai ir arī citi plusi.
Pirmkārt, ar produktu sarakstu rokās iepirkšanās norit daudz raitāk. Turklāt, tā pavisam noteikti izdodas ietaupīt. Nemetot grozā visu, kas iepatīkas vai, kam ‘laba cena’, pie kases cipars neliek kārtējo reizi ieplest acis.
Otrkārt, plānojot ēdienreizes, uzturs kļūst pārredzamāks un ir vieglāk to sabalansēt, neaizmirstot, piemēram, par zivi vai citiem organismam nepieciešamiem produktiem, par kuriem bieži vien mēs mēdzam piemirst.
Treškārt, plānojot maltītes un iepirkumus, pavisam noteikti ir iespējams samazināt izmestās pārtikas apjomus, kas mūsdienās ir liela problēma, gan dēļ cilvēku pārticības, gan attīstītās rūpniecības un loģistikas, kas spēj nodrošināt teju visu pārtikas sortimenta pieejamību visa gada garumā. Taču, zinot, kas šodien un rīt tiks ēsts, un nenopērkot neko lieku, pārtika nenonāks atkritumos. Svarīgi, ka plānojot ēdienreizes un iepirkumus, tiks saudzēts ne tikai maciņa saturs, bet arī dabas resursi. Pārtikas atkritumi atstāj milzīgu ietekmi uz vidi. Pārtiku izmetot, tiek izšķērdēti dabas resursi un apdraudēta bioloģiskā daudzveidība, un, pārtikas atkritumiem sadaloties, rodas siltumnīcefekta gāzes, kas veicina klimata pārmaiņas.